He aha te Hōtaka Panoni i te NCEA?

Ngā Mea e Panonitia ana

E mahi ana mātou ki te whakamarohi ake i te NCEA, mā te panoni i ētahi mea e kaha ake ai te whaiora, te tautika, te arorau, ngā ara, me te kitea o te whaitake – mō te wāhi ki ngā ākonga, ki ngā kaiako anō hoki.

He mea whakaū ngā panonitanga e te Kāhui Minita i te Pēpuere 2020. Koia nei ngā whakatikatika nui katoa i te NCEA mai i tōna pounga i te 2002.

I runga anō i ngā kōrero kua hoki mai i ngā rōpū whai pānga nui mai – arā, i ērā e kawe ake ana i te NCEA (ngā ākonga me ō rātou mātua/whānau), i ērā e tuku ana i te NCEA (ngā kaihautū kura me ngā kaiako), i ērā e whakahaere ana i te tohu (a NZQA) me ērā e aronui ana ki te tohu kua whakawhiwhia (ngā kaituku mahi, ngā whareako paetoru, ngā iwi, me ētahi atu) – ka oke mātou ki te whakatinana i ngā panonitanga NCEA i runga i te arotau atu ki ngā hiahia matahuhua, ki ngā hiahia hurihuri o te pūnaha tuku mātauranga me ngā hapori, me te aronui anō ki te matatini o te NCEA.

Ka whakaratoa hoki e mātou ngā rauemi, ngā taputapu me ngā aratohu papai katoa e taea ana, ka mahi kia iti te whakararua o ngā hōtaka ako, ā, ka tūhono haere tonu ki a ngāi Aotearoa i a mātou ka whakatinana haere i ngā panonitanga.

Ko Te Tāhuhu o te Mātauranga kei te ārahi i te Hōtaka Panoni i te NCEA. E whitu ngā panonitanga ka oti mai, hei whakamarohi ake i te NCEA. Koia ēnei:

  1. Kia wātea kē atu te NCEA – kia utukore ngā akoranga, kia iti ake ngā ārai i ngā ākonga hauā me ngā ākonga me tautāwhi atu tā rātou ako.

  2. Kia ōrite te mana o te mātauranga Māori i te NCEA – kia takoto he ara hou hei whakanui i te mātauranga Māori, hei whakapakari ake i ngā kaiako, hei whakapai ake i ngā rauemi me ngā tautoko e tukua ana ki ngā ākonga Māori me ngā ara o te ao Māori.

  3. Kia marohi ake ngā pae me mātua eke me ngā aromatawai mō te reo matatini me te pāngarau – kia whai anō ngā ākonga kua whiwhi i te NCEA i ngā pūkenga reo matatini me ngā pūkenga pāngarau mātāmua, kia rite ai rātou mō te piki ki ngā whareako paetoru, ki te puta rānei ki te mahi.

  4. Kia ruarua ake, engari kia rahi ake ngā paerewa – ka tāraia he paerewa paetae hou me ngā rauemi e hāngai ana hei whakakapi mō ō nāianei paerewa; ko te tohu ka whakawhiwhia, ka mātua tāmana i ngā akoranga tāpua o te wāhanga ako, o te marau rānei.

  5. Kia māmā ake te hanga o te NCEA – kua kore e taea te kawe whiwhinga ki te kaupae o runga ake, ka mutu, kotahi anake te āhuatanga e whakaaetia ai te tāpaerua, hei whakapiki i te ākonga i te ‘Kāore i Eke’ ki te ‘Paetae’. Kia mātua riro i te ākonga te 60 whiwhinga e puta pai ai tōna ihu i ia kaupae NCEA.

  6. Kia mārama ake ngā ara ki akoranga kē atu, ki te mahi rānei – ka whakatūria he Tohu Uru Ringarehe hei āta tūtohu mō āhea rite ai te ākonga ki te whakawhiti ki ētahi akoranga ringarehe teitei ake, hei whakamarohi ake hoki i ngā ara ringarehe mā roto i te NCEA.

  7. Kia noho tonu te Kaupae 1 o te NCEA hei kōwhiringa – kia hora tonu i te Kaupae 1 ngā mātauranga whānui, tūāpapa tonu e tika ana hei tautoko i ngā whakawhāititanga ka tae ana te ākonga ki te Kaupae 2 me te 3.

I ahu mai ngā panonitanga i ngā māramatanga me ngā kōrero i hoki mai i ngā rapunga whakaaro tūmatanui mō te Arotakenga NCEA i tū i te 2018, ā, he mea whakatūturu e te Kāwanatanga i te Pēpuere 2020.

He manomano tāngata huri i te motu i whai wāhi ki te Arotakenga mai i te Mei ki te Oketopa o te 2018, me te tuku whakaaro mā ngā ara maha – he Uiui Poto (e 6,758 tāngata); he awheawhe, he fono, he hui (e 8000+ tāngata); te NCEA and Big Opportunities Survey (e 920 tāngata); e 54 ngā rōpū arotahi (e 493 tāngata); e 20 ngā awheawhe ā-rohe (e 476 tāngata); he tāpaenga whakaaro hoki (155 ngā tāngata takitahi, 116 ngā rōpū, e 95 ngā whakahaere). Ko te tino nuinga, i tautoko i te whakaaro me whakamarohi ake te NCEA.

Kei te mahi tahi Te Tāhuhu o te Mātauranga ki ngā kura, ki te rangatahi, ki ngā whānau, ki ngā hapori me ētahi atu rōpū whai pānga nui mai hei whakatutuki i ngā panonitanga NCEA. Ko te tikanga ka ono tau e whakatinanatia putuputuhia ana, ā, ka poua he paerewa paetae hou ki te Kaupae 1, 2 me te 3 i mua i te paunga o Hānuere 2026.

    Te Whakatutuki i ngā Panonitanga

    Kua mahi ngātahi mātou ki ngā kaiako, ki ngā ākonga, ki ngā kaihautū kura, ki ngā mātua me ngā whānau, tae atu ki ētahi atu māngai mō te rāngai, ki te whakatutuki i ngā panonitanga NCEA. Kua whakaritea kia whakatinanatia ngā paerewa hou ā te 2024 (Kaupae 1), te 2025 (Kaupae 2) me te 2026 (Kaupae 3).

    Kei te titikaha anō hoki mātou kia ū ngā mea katoa ka waihangatia hei tautoko i ngā panonitanga NCEA ki ēnei mātāpono e rima e marohi ai te tohu NCEA: te arorau, te kitea o te whaitake, te tautika me te kauawhi, ngā ara, me te whaiora.

    Tā te Kāwanatanga Huri i te Wātaka mō te Hōtaka Panoni i te NCEA

    Nā runga i ngā kōrero i hoki mai i te rāngai, me ngā tohutohu a Te Tāhuhu o te Mātauranga, a NZQA, tae atu ki tana Kāhui Arataki Ngaio (te PAG) mō te NCEA, kua puta te tauākī a te Minita ka rerekē te wātaka o te Hōtaka Panoni i te NCEA kia kotahi tau te roa ake, hei tautoko i te rāngai.

    • I te 2021, kua kaunuku tonu ngā kaiako, ngā ākonga me ngā hapori ahakoa te haurokuroku me ngā haukoti o te KOWHEORI-19; ko tō rātou noho ora, koia tā mātou whāinga tōmua.

    • Kua nui te pānga o te KOWHEORI-19 ki ngā kura me ngā mahi e pīkauria ana e ngā tumuaki me ngā kaiako, mātua rā i Tāmaki Makaurau.

    • Ahakoa te ngākau titikaha kia hurihia te NCEA, e whakaae ana mātou mā te whakaroa ake, ka nui ake te mahi tahi ki te rāngai ki te whakawhanake, ki te whakamātau, ka roa ake hoki te wā ki te wewete me te whakariterite i ngā pānga ki ngā kaiako o te hāpai i te mana ōrite mō te mātauranga Māori.

    Kia mōhio mai rā: taihoa ka puta he pārongo hou mō te wātaka Panonitanga NCEA. Ka utaina aua kōrero ki tēnei whārangi nei.

      Te Wātaka mō ngā Panonitanga NCEA 2019 - 2026

      Ngā Pātai ka Auau te Ara Ake

      He aha ngā mea e panonitia ana?

      Ko te whakamātau o te Kaupae 1 o te NCEA i whakaritea mō te 2022, ka whakakapia ki ētahi whakamātau iti mō te Kaupae 1. He iti ake ngā kura ka whai wāhi mai ki ngā whakamātau iti. Ka heke iho i te 15-25 kura ki te 5 kura ki ia marau.

      • Hei te 2023 tū ai ngā whakamātau (nui) o te Kaupae 1, ā, hei te 2024 whakamanaia ai.

      • Hei te 2024 tū ai ngā whakamātau o te Kaupae 2, ā, hei te 2025 whakamanaia ai.

      • Hei te 2025 tū ai ngā whakamātau o te Kaupae 3, ā, hei te 2026 whakamanaia ai.

      Ko te tikanga hou mō ngā whakamātau ā tutuki noa te Hōtaka Panonitanga NCEA, ko te tuku i te whakamātau iti, ā, mō muri tū ai te whakamātau nui mō tēnā, mō tēnā kaupae o te NCEA mai i te kaupae 1 ki te 3.

      Ko ngā kura e tonoa ana kia whakahaere whakamātau iti, me ū ki te kaupapa mō te toru tau i te mea me taurite te wheako o ngā ākonga, taha whakaako, taha ako, kua uru ki ngā whakamātau iti; me ū ki ngā paerewa hou ā tutuki noa, tē hoki ai ki ngā paerewa tawhito

      • Ka tū ngā whakamātau iti o te kaupae 1 ā te 2022. Me te aha, ka heke ki te 10 ngā kura mō tēnei marau.

      • Hei te 2022 tū ai ngā whakamātau iti o te Kaupae 1; hei te 2023 te whakamātau nui; hei te 2024 whakamanaia ai.

      • Hei te 2023 tū ai ngā whakamātau iti o te Kaupae 2; hei te 2024 te whakamātau nui; hei te 2025 whakamanaia ai.

      • Hei te 2024 tū ai ngā whakamātau iti o te Kaupae 3; hei te 2025 te whakamātau nui; hei te 2026 whakamanaia ai.

      Ko te ahunga hou mō ngā whakamātau, kia mātua tū he whakamātau iti, whai i muri ko te whakamātau nui, mō ia kaupae NCEA, mai i te Kaupae 1 ki te 3, puta noa i te Hōtaka Panoni i te NCEA.

      Ko ngā kura e tonoa ana kia kawe i ngā whakamātau iti, me mau tonu ki te kaupapa mō te toru tau, kia tairite ai ngā wheako whakaako, ako o ngā ākonga i ngā paerewa hou, tē mate ai rātou ki te hoki atu ki ngā paerewa tawhito i waenganui.

      Kei te tau 2022 nei ngā whakamātau iti o te Kaupae 1. Ka heke ki te 40 te maha o ngā kura whakamātau huri noa i ngā wāhanga ako katoa, me tētahi 10 atu anō mō Te Reo Rangatira.

      • Kei te 2022 ngā whakamātau iti o te Kaupae 1, hei te 2023 te whakamātau nui, ā, hei te 2024 whakamanaia ai.

      • Hei te 2023 ngā whakamātau iti o te Kaupae 2, hei te 2024 te whakamātau nui, ā, hei te 2025 whakamanaia ai.

      • Hei te 2024 ngā whakamātau iti o te Kaupae 3, hei te 2025 te whakamātau nui, ā, hei te 2026 whakamanaia ai.

      He aha ngā mea kāore e panonitia?

      I te 2022, e 200 neke atu ngā kura me ngā whareako paetoru e whai wāhi ana ki tētahi whakamātau whānui ake o ngā paerewa hou mō te Literacy and Numeracy | Te Reo Matatini me te Pāngarau.

      Hei te 2024 ēnei poua ai hei paerewa NCEA me mātua kawe ake e ngā ākonga katoa.

      Kāore e rerekē te hōtaka o Te Ao Haka. Ka tīmata tonu ngā whakamātau ā te 2022.

      Ētahi Atu Pātai ka Auau te Ara Ake

      Ka puta he pānga ki ngā kura tuarua me ngā ākonga i te hurihanga o te wātaka?

      Nō reira, ko ngā ākonga o te Kaupae 1 o te NCEA kei ngā kura tuarua e whai wāhi ana ki ngā whakamātau iti o te 2022, ka hoki ki ngā aromatawai me ngā paerewa o nāianei mō te Kaupae 2 o te NCEA ā te 2023.

      Kia haere pātui ai te Hōtaka Panoni i te NCEA me te noho takatū o te rāngai, kua whakaaetia, i runga anō i ngā hurihanga whānui i te hōtaka, ka rerekē te tikanga mō ngā whakamātau ā te 2022.

      • Mō te nuinga o ngā marau o te New Zealand Curriculum (NZC), kotahi te whakamātau iti ka whakahaerehia i te 2022, ki ngā kura e rima mō ia marau.

      • Mō ngā marau o Te Marautanga o Aotearoa (TMoA), ka tū he whakamātau iti ki ētahi kura e 2-5 mō ia marau. Ko te Kaupae 1 o te marau nei, o Te Reo Māori i te NZC, e whāia whānuitia ana i ngā kura Māori me ngā kura Pākehā, nō reira ka tū he whakamātau iti ki ngā momo kura e rua.

      Ka ū tonu ēnei whakamātau kura e whai ake nei ki tērā i tohua ai:

      • Ko ngā whakamātau i ngā paerewa o te Literacy and Numeracy | Te Reo Matatini me te Pāngarau, ka tū tonu ā te 2022.

      • Ka tū tonu ngā whakamātau i Te Ao Haka i tohua mō te 2022.

      Ahakoa hei te 2024 rawa poua ai te Literacy and Numeracy | Te Reo Matatini me te Pāngarau hei kawenga tautokorua o te NCEA tē taea te karo, ka rite ngā paerewa hou nei ā te 2023, kia pai ai tā ngā kura e hiahia ana, tā rātou whītiki i a rātou mō ngā panonitanga mā te hāpai tōmua i ngā paerewa hou.

      Ko te tikanga ka whakamanaia tonutia Te Ao Haka ā te 2023.
       
      Nō te 2021 i tū ai ōna anō whakamātau iti i Te Ao Haka i ngā kaupae e toru. E 37 ngā kura i whai wāhi mai huri i te motu, ā, kua kī mai te rāngai e rikarika ana rātou ki te mau tonu ki te hōtaka.
       
      Ka tū tonu te whakamātau nui i Te Ao Haka ā te 2022.

      Kei te whakapā haere tonu mātou ki ngā kura whakamātau.

      Mēnā i whakaaetia koutou hei kura whakamātau ā te 2022, ka taunahatia he tūranga mō koutou i te whakamātau o te kaupae 1 ā te 2023.

      Mēnā he kura whakamātau koutou, ā, kāore anō mātou kia whakapā ki a koutou, kei te hiahiatia rānei he pārongo atu anō, tēnā tukua mai he īmēra ki NCEA.Review@education.govt.nz.

      Hei kimi pārongo atu anō

      Me he pātai atu anō, tukua ki te kāhui mahi mā te NCEA.Review@education.govt.nz 

      Te Mātauranga Māori

      I raro mai i te Panonitanga 2 o te Mōkihi Panoni i te NCEA, e aro ana ki te mana ōrite mō te mātauranga Māori, e oke ana mātou kia rite te mana, te tautoko me te rahi o te rauemi e tukua ana ki te mātauranga Māori i te NCEA, kia wātea ake ai te mātauranga Māori ki ngā ākonga me ngā ara e puta atu ana i te mātauranga Māori ki te ao.

      Hei whakatinana ake i tēnei:

      • ka āta komohia atu te mātauranga Māori, te ao Māori me te reo Māori ki ngā Paerewa Paetae hou ka takea mai i te New Zealand Curriculum me ōna anō rauemi tautoko, hei whakamahinga i ngā taiao ako reo Pākehā, reo Māori anō hoki.

      • ka takoto ētahi Paerewa Paetae hou me ōna anō rauemi taha whakaako, taha ako, hei tāmana i te ako i Te Marautanga o Aotearoa (TMoA).

      • ka takoto ētahi marau mātauranga Māori hou hei hāpai, hei taunaki i ngā ara e hāngai ana, e uaratia ana e ngāi Māori (hei tauira, ko Te Ao Haka).

      • ka nui ake te rauemi me te tautoko e tukua ana ki te hunga whakaako i te mātauranga Māori.

       

      Te Whakamahere me te Hoahoa Marautanga

      E mārama ana mātou me nui te wā, me rapu anō i ngā whakaaro maha hei arotake, hei hoahoa i tō marautanga haukāinga. Hei āwhina i a koutou i te ara NCEA, kua takoto ētahi kōrero ārahi hei tautoko i te hoahoanga o tā koutou marautanga haukāinga i te wā e haere ana ngā panonitanga.

      Ko tētahi, ko tā mātou Raupapa Aratohu hei Ārahi i te Marautanga Haukāinga. Māna koutou e āwhina ki te kōkiri i tā koutou titiro ki te marautanga haukāinga. Ka tautoko te raupapa nei i tō taki i ngā matapaki tahi ki ō kaimahi, ki ngā kāhui ā-marautanga, ā-tau rānei, mō::

      • Te hoahoa ngakinga haumako, ara arorau.

      • Te whakamahi i ngā taputapu tika e kitea ai, e uruparetia atu ai ngā kokenga.

      • Te kōrero tahi ki ngā mātua me ngā whānau mō te ako me te koke a ngā ākonga.

      • Te whakangungu i ō ākonga kia rite rātou mō te ao kei tua o te awe māpara.

      Ngā Kāhui Arataki Matua

      He mea whakatū te Kāhui Arataki Ngaio, ko ōna huānga he tumuaki, he kaiako o mua, o nāianei, hei tuku kupu ārahi ki te Minita o te Mātauranga me Te Tāhuhu o te Mātauranga e pā ana ki te Arotakenga NCEA.

      Katoa ngā mea ka hangaia hei tautoko i ngā panonitanga NCEA, e mātua hiahia ana mātou kia whaihua, kia hāpai hoki i ngā mātāpono e rima o te tohu NCEA marohi, arā, i te arorau, i te kitea o te whaitake, i te tautika me te kauawhi, i ngā ara, me te whaiora. E tutuki ai tēnei, kua mahi pātui mātou ki ngā tāngata matahuhua hei whakatutuki i te Hōtaka Panoni i te NCEA.

      Kua kopoua ētahi paewhiri NCEA e whākia rangona ai ngā reo matahuhua o Aotearoa — a ngāi Māori, a ngāi Pasifika, te hunga hauā, tae atu ki te hunga kimi ringa ahumahi, ringarehe — i roto i te hoahoanga me te whakatinanatanga o ngā panonitanga NCEA.

      He Rauemi Atu Anō

      Te Wātaka Whānui o te Hōtaka Panoni i te NCEA (he pānui whakaahua A3)

      To be released.

      NCEA Huri Papatono Ngā Puka Meka me Ngā Mātārere

      Download
      Download

      Ngā Puka Meka (A4)

      Download
      Download

      Mātārere (A5)

      He aha ngā pānga o ngā panonitanga NCEA ki ngā kaituku mahi?